Malkas skaldāmais cirvis

Kurināmā sagāde var būt gan garlaicīgs un nogurdinošs, gan aktīvs un gandarījumu sniedzošs process – viss ir atkarīgs no tā, kādā veidā uz to skatās. Personīgi mēs izvēlamies otro variantu, tāpēc radījām instrumentu, kurš malkas skaldīšanu ne vien atvieglo, bet arī padara to par kaut ko vairāk nekā vienkāršu dzīves nepieciešamību.

Mūsdienu pasaulē ir tik daudz steigas un laiks rit tik ātri, ka nereti aizmirstam par to, ka arī ikdienas darbi, kurus veicam vairāk vai mazāk automātiski, var sniegt prieku un apmierinājuma sajūtu.

Es atceros savu bērnību un veco malkas šķūni pie mājas. No tā sudrabpelēkajiem dēļiem atstarojās pēcpusdienas saules siltums un miers. Paņemot rokās malkas bluķi, lai noliktu to uz paaugstinājuma, es sajutu tā svaru. Tajā brīdī es atskārtu, ka arī šim  bluķim ir savs stāsts. Stāsts par koku, kura daļa tas reiz bijis. Par tā dzīvi mežā. Par gadalaikiem, kuri, nomainot cits citu, atstājuši tā miesā savas gadskārtas. Pāršķeļot koku, pavērās tā iekšējā būtība; harmoniskās šķiedru līnijas, atklājot sevi, izplatīja smaržu, kas piepildīja teju visu veco šķūni. Šī smarža bija kā zīme par to, ka ir noslēdzies kāds posms. Koks ir nodzīvojis savu mūžu un tagad dod vietu citiem kokiem mežā un siltumu cilvēku mājās, paņemot sev vien piepildījuma sajūtu.

Arī šis cirvis ir veidots ar domu par harmoniju un piepildījumu. Tas it kā ir tikai cirvis, tomēr arī tam ir kaut kas, ko pavēstīt. Katra tā līnija stāsta par to, ko tā radītājs ir domājis, to veidojot. Tas ir kā nedzirdams dialogs starp meistaru un instrumenta īpašnieku, kurš to lietos un veidos pats savu stāsta turpinājumu.

Ar sveicieniem,